unidentatus

Latin

From ūni- +‎ dentātus.

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /u.ni.denˈta.tus/, [unid̪en̪ˈt̪äːt̪us]

ūnidentātus (feminine ūnidentāta, neuter ūnidentātum); first/second-declension adjective

Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	ūnidentātus	ūnidentāta	ūnidentātum	ūnidentātī	ūnidentātae	ūnidentāta
Genitive	ūnidentātī	ūnidentātae	ūnidentātī	ūnidentātōrum	ūnidentātārum	ūnidentātōrum
Dative	ūnidentātō	ūnidentātae	ūnidentātō	ūnidentātīs
Accusative	ūnidentātum	ūnidentātam	ūnidentātum	ūnidentātōs	ūnidentātās	ūnidentāta
Ablative	ūnidentātō	ūnidentātā	ūnidentātō	ūnidentātīs
Vocative	ūnidentāte	ūnidentāta	ūnidentātum	ūnidentātī	ūnidentātae	ūnidentāta

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.